1. Labdien, novada iedzīvotāji!

   Novada izaugsmei es vēlu visu to labāko. Taču jāatzīst, ka mūsu novadā ir lietas, kas novadu ceļ un arī, kas gremdē.

   Viena no lietām, kas mūsu novadu gremdē, ir netālu no Velēnas luterāņu baznīcas esošais piemineklis ,,Gosupes velns’’ ar norādēm uz atrašanās vietu daudz vairāk, kā uz novada dievnamiem.

   Svētie Raksti saka: ,,Un nedodiet vietu velnam’’  (Ef. 4:27).

   Ne velti arī velna vārds pat Bībelē dažādos izdevumos rakstīts ar mazo burtu, lai nepiešķirtu tādu godu, kā cilvēkiem un vietām, kuru vārdi rakstāmi ar lielo burtu. Un arī dažādās Rakstu vietās ir teikts, ka visi cilvēka netikumi, viss ļaunais nāk no velna. Bībelē viņš tiek saukts arī par kārdinātāju un apsūdzētāju. Ņemot to vērā, šādu pieminekli vajadzētu likvidēt, noņemt norādes un pārstāt to saukt par ievērojamu apskates objektu vai Gulbenes novada ,,pērli’’. Šāds piemineklis neko labu neliecina.

   Mūsu Valsts himnā mēs dziedam ,,Dievs, svētī Latviju’’, bet ja tajā pašā laikā lepojamies ar pieminekli velnam, tad nonākam lielā pretrunā.

   Līdzīgi kā 1991. gadā tika demontēti pieminekļi V. I. Ļeņinam, tā arī ir pienācis laiks nojaukt šo Viļa Zvaigznīša 1955. gadā (ateisma propogandas laikā) veidoto skulptūru. Pat caur it kā nevainīgām teiksmām un leģendām velns cenšas mūs apmānīt un iespiesties mūsu dzīvē un vidē.

   Katrs mēs savā dzīvē pieļaujam kādas kļūdas un aplamības, taču šis nu ir kas tāds, ko mēs varētu kopīgi virzīt uz labu iznākumu!

   Gulbenes novadā ir patiešām daudz skaista, ko redzēt un par ko priecāties. Gan mans, viedoklis, kas ir saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, gan arī daudzu citu novada iedzīvotāju viedoklis ir, ka no šī pieminekļa velnam vajadzētu atbrīvoties.

   Tūristu apmeklējuma skaitam nevajadzētu kalpot par nozīmīgu argumentu. Arī stipro alkoholu viena daļa iedzīvotāju mēdz lietot katru dienu, taču tas nav arguments tādēļ to atzīt par labu paradumu. Darīsim mūsu vidi gaišāku un patīkamāku!

   Vēlot iedzīvotājiem visu to labāko – gan labklājību, gan arī garīgu izaugsmi, patiesā cieņā,

   Gulbenes novada luterāņu draudžu mācītājs I. Matīss.

   P.S. ,,Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums’’ Jk. 4:7-8)

Lasu un domāju… mūsu draudzes mācītājs Ilgvars Matīss aicina atbrīvoties no Gosupes velna. Kādu vētru sacēlis šis fakts! Un kāpēc? No kā mums ir bail atbrīvoties, ko mēs cenšamies aizstāvēt un paturēt? Vai tiešām tas ir apbrīnas un apskates vērts objekts…? Kam godu un slavu tas nes un ko tas ceļ? Daudz un dažādas varas un laiki vēlušies pāri mūsu zemītei, nevienam arī nav noslēpums, ko atnesa mums padomju laiks… Dieva nav un Dievnami lielākoties vai nu pārvērsti par kādām noliktavām vai vienkārši nopostīti. Taču šajā pasaulē vieta nepaliek tukša – ja nav Dieva Gara, tā vietā nāk cits… tieši tāpēc tas ir laiks, kas sev līdzi nes tik daudz salauztu, nelaimīgu cilvēku likteņus un stāstus. Cik maz, man šķiet, es nezinu nevienu pašu cilvēku, kas bijis patiesi laimīgs šajos gados. Atliek aizdomāties – kāpēc? Un šādā laikā nav grūti celt pieminekli velnam… jo tāds gars valda visapkārt. Ja nebūvējam Dievnamus, godinām un ceļam pieminekļus – velniem. Nu kas tur liels? Bet vai tā patiesi ir?
   Šķiet, visā strīdā, kas šobrīd ir aizsācies un veltin veļas pāri – visvairāk jau pašam mācītājam – ir daļa arī no gadsimtiem ieilgušā, mūžsenā jautājuma – ko darīt ar to latviešu folkloras daļu, kas kristīgam cilvēkam nav pieņemama, vēl vairāk - atmetama? Bet viens jautājums rada citu jautājumu – vai kristīgs cilvēks ir sapratis, kas ir ticības dziļākā būtība un jēga? Kā ir ar mūsu ausīm, acīm un sirdīm… Neviens jau netaisās mums neko atņemt – ne mīļās, labās pasakas, ne teikas, neko citu, bet novilkt robežu un saprast – kas no visa patiešām ir labs, bet kas vienkārši atmetams… un te nu runa par to, cik bieži paši savās dzīvēs ieaicinām ne Dieva Garu, bet gluži pretējo – ļauno. Un tad, kad seko kādas nelaimes vai likstas – izbrīnā raustām plecus un nesaprotam – kas notiek? Bet kas tad notiek? Ja saucam sevi par raganām, velniem, tos godinām, tiem sekojam, tad to arī saņemam – jo tādu garu ieaicinām savā dzīvē. Ko lai saka – mīļie latvieši… tik ļoti bieži lepojamies ar to, ka saucam sevi par kristiešiem, vēl vairāk – sakām, ka esam luterāņi vai katoļi, vai arī kādas citas konfesijas pārstāvji, bet patiesībā… kas notiek mūsu sirdīs, mūsu prātos… šķiet, esam garīgā snaudā… ne īsti izprotam folkloru, ne kristīgo ticību. Šķiet, tā, kā tas šodien ir moderni – no visa pa druscītei… kā kārtīgam latvietim – nedaudz ticības, nu tā – sak – nokristījos – tagad var droši dzīvot – esmu kaut kādu Dieva vēlību ieguvis, nu un viss pārējais, protams, horoskopi – laimīgai nākotnei, tad vēl nedaudz klāt no visa ko piedāvā austrumu reliģijas, un kas galā… apjucis latvietis… ne īsti skaidrs – ko meklē, neko atrod.
   Velns - Svētie Raksti to nosauc ļoti tiešā un skaudrā vārdā – sātans – arvien nāk nevainīgi… nu tā… it kā starp citu, kā nevainīgs joks… gluži kā šis, it kā „piemineklis velnam”… Bet kaut uz mirkli apstājieties un aizdomājieties… vai tiešām tas ir labākais, ko varam dot saviem bērniem, mazbērniem, kurš no mums patiesi gribētu skatīt un sastapt savā dzīvē šo ļaunuma, dusmu, atriebības simbolu, vēl vairāk - patiesi esošu un pastāvošu spēku? Un tas ir joks vai „piemineklis velnam” tikai tik ilgi, kamēr neaizdomājamies un neatveram acis…
   Šķiet, kaut ko tādu piedzīvojam pirmo reizi savā mīļajā, Dieva svētītajā zemītē Latvijā… Laikam ir laiks pateikt sev un citiem – mēs gribam dzīvot tādā zemē, kur Dievs svētī Latviju! Un tieši tāpēc, ļausim Dievam to darīt! Jo mazāk godināsim un kultivēsim sātana garu, jo labākā un svētīgākā Latvijā mēs dzīvosim. Lai Dievs mūs visus uz to vada!
Māsa Kristū Inga
P.S.
Nevienu neesmu mēģinājusi tiesāt personīgi vai konkrēti, bet ļoti bieži dzīvojam kādos kolektīvos pašapmānos un tumsībā… Paldies, tiem drosmīgajiem, kas uzdrīkstas ieraudzīt un likt aizdomāties arī daudziem citiem un mainīt savas dzīves un ieradumus par labu un gaišāku nākotni jaunajai paaudzei! Paldies, mācītājam Ilgvaram Matīsam par uzdrošināšanos!
Es ticu, ka mēs esam domājoša un inteliģenta tauta un vairāk domājam un izdarām secinājumus, nekā kliedzam un dusmojamies tikai tāpēc, ka to dara vēl kāds cits.
Mīļie kristieši – atcerēsimies – Dievs visiem ir viens, un tikai Viņā ir patiesība un glābšana!
Paldies!