Pāriet uz galveno saturu
LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS GULBENES DRAUDZE
  • Sākums
  • TORŅA ATJAUNOŠANAS FONDS
    • Sabiedriskā labuma statuss
    • Ziedotāji
    • Ziedojums
    • Ziedojuma konts
    • Kontakti
  • Jaunumi
  • Par mums-vēsture
    • Draudzes padome
  • Kontakti
  • Galerija
  • Svētdienas skola
  • Aktivitātes
  • Pārdomām
    • Luterāņu stunda
  • Draudze
    • Apbalvojumi
  • Svētdarbības
  • Dievkalpojumu sprediķi
  • Pārdomas par svētku nozīmi
    • Ziemassvētki
    • Lieldienas
    • Citi svētki
    • Jāņi
  • Lūgšanas
  • Jaungulbenes lūgšanu grupa
  • Velēnas draudze
  • Iespēja ziedot
  • Ekskursiju apraksti
  • Projekti
  • BIEDRĪBA "Krustalīces mantojums"
    • Projekti
    • Jaunumi
    • Ierosinājumi
  • Interesanti raksti

Intervija ar Jāni Vanagu

28. nov. 2024, Nav komentāru
Vairāk nekā 30 gadus viņš vada Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu. 18. novembrī Rīgas Domā sprediķī viņš apkopoja, kā pats teica, svarīgāko, ko vēl pateikt, jo nākamgad viņa vietā būs jau cits. Pirmdien #Krustpunktā uz Lielo interviju esam aicinājuši arhibīskapu Jāni Vanagu. Latvijas Radio http://www.latvijasradio.lsm.lv/

https://www.youtube.com/watch?v=FL0tgTl_NBI&list=PLR2yUDK6PMAg_IpKJiKl-PFQ9KRDut-9h

qrcode_www_youtube_com.png

Ērģeļu tapšana...

24. apr. 2024, Nav komentāru
Vai zini, cik sarežģīta ir ērģeļu izgatavošana?

Stāsta ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš

Ērģeļu izgatavošana ir sarežģīts un apjomīgs darbs, jo tur ir gan koka, gan metāla detaļas, plēšām vajadzīgas ādas, visbeidzot jāizgatavo izrotājumi, jo ērģeles ir ne vien mūzikas instruments, bet arī ikvienas telpas iekārtojuma elements.

Tiklīdz amatnieki apvienojās ģildēs un cunftēs, arī ērģeļbūvē bija jāsāk ievērot amatnieku apvienību regulējošie noteikumi. Tādā kārtā ērģeļu korpusu izgatavošana pienācās galdnieku cunftei, rotājumus izgatavoja kokgriezēji, visu krāšņumu veidoja krāsotāju un zeltītāju cunftes meistari un pašam ērģeļbūvētājam atlika izgatavot vien stabules un mehānismu. Šis regulējums bija visai stingrs un rūpīgi tika uzraudzīts, lai tas netiktu pārkāpts, tā teikt – savdabīga konkurences padome.

Tādēļ 1735. gadā Mītavas galdnieku ģilde iesniedza sūdzību hercoga tiesā, jo konstatēja, ka Kurzemes hercoga priviliģētais ērģeļbūvētājs Johans Heinrichs Joahims nodarbināja vairāk zeļļu, nekā to atļāva galdnieku ģildes noteikumi. To var labi saprast, jo zeļļi bija tāds kā bezmaksas darba spēks, tādēļ to skaits katram meistaram tika ierobežots, lai neradītu negodīgu konkurenci.

Pilnīgi iespējams, ka lielā zeļļu skaita dēļ Joahims pats darīja darbus, kurus galdnieki uzskatīja par sev piekritīgiem. Hercoga tiesa šo sūdzību izskatīja un nosprieda, ka ērģeļbūve nav nekāds amats, bet māksla, līdz ar to uz ērģeļbūvētāju neattiecas galdnieku cunftes noteikumi un ērģeļbūvētājs drīkst nodarbināt tik daudz zeļļu, cik viņam labpatīk, savukārt galdniekiem nav tiesību par to sūdzēties!

Kopš baroka laikiem ērģeļu tapšanā nekas diži nav mainījies. Vispirms tiek izvēlēts ērģeļu lielums un tips atkarībā no pielietojuma, telpas lieluma, telpas akustikas un daudziem citiem faktoriem, kuru starpā pasūtītāja maksātspēja nav no tiem pēdējiem!

Visbeidzot, kad ir skaidrs ērģeļu lielums un pieejamā telpa, ērģeļmeistars var projektēt instrumentu, bet galdnieks sākt būvēt korpusu un prospektu. Līdz 19. gadsimtam prospekti nereti bija visai līdzīgi, jo tapa pēc vispārīgiem paraugiem; it seviški tas attiecas uz maziem instrumentiem. 19. gadsimtā arvien biežāk ērģeļu prospektus sāk projektēt arhitekti reizē ar baznīcas jaunbūvi vai pārbūvi kopā ar pārējo interjeru. Kā pazīstamākais arhitekts pieminams Pauls Makss Berči, kurš līdzās daudzām ēkām projektējis arī Liepājas sv. Annas un Cesvaines baznīcu ērģeļu prospektus.

Kad nu ērģeļbūvētājs nonāk līdz gatavajam korpusam, bieži redzams, kādas grūtības viņam jāpārvar, lai atvēlētajā vietā iebūvētu izraudzītā lieluma instrumentu.

Parasti tās vietas ir par maz un ērģeļmeistaram nākas izlietot visādus trikus, lai tomēr dabūtu to visu iekšā – stabules tiek visādi locītas, pilna garuma stabuļu vietā ievieto īsākas, bet ar to pašu skanējuma augstumu, kopīgs bass vairākiem reģistriem.

Visbiežāk rezultāts ir tāds, ka ērģeles nav iespējams normāli apkopt un uzskaņot. Visspilgtākais piemērs, kuru gadījies redzēt, ir Rīgas Sv. Pāvila baznīcas Valkera ērģeles. Visādi citādi lielisks, labskanīgs instruments, bet skaņošanai jānolīgst kāds pusaugu jaunietis, jo, piemēram, es ar saviem 1,8 metriem auguma un 90 kg svara tur nevaru ielocīties pat pie vislabākās gribas un veselības!

Tādēļ Liepājas sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles, kuŗas ar saviem 131 reģistriem ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē, neraugoties uz to, ka to tapšanā roku pielikuši 5 ērģeļbūvētāji 130 gadu laikā, ir viens no vislabāk apkopšanai un skaņošanai piemērotajiem instrumentiem – praktiski ikvienai no turpat 7000 stabulēm ir iespējams ērti piekļūt un uzskaņot!

Ērģeļu tapšanā piedalās dažādu arodu pratēji: galdnieki, metāllējēji, metāla stabuļu izgatavotāji, kalēji, kokgriezēji, zeltītāji un krāsotāji, ādu apstrādes meistari, mehāniķi, mūsdienās nevar iztikt bez programmētāja un datorspeciālista.

Saprotams, ka tikai lielās fabrikās ir visi speciālisti; mazie uzņēmumi vienmēr sadarbojas ar vajadzīgo nozaru speciālistiem vai pērk ērģeļu detaļas no specializētiem ražotājiem.

Kad visas ērģeļu daļas – plēšas, gaisa kanāli, vējlādes, stabules, klaviatūras, mehānikas detaļas un vēl 1001 sīkums, kuram pat nosaukumu grūti atrast – tiek samontētas savā paliekošajā vietā, tad darbu uzsāk viena no svarīgākajām personām ērģeļu tapšanā, proti, intonētājs.

Viņa uzdevums ir katru stabuli tā apstrādāt, lai viņa skan skaisti, reģistram atbilstoši, ne par klusu, ne par skaļu, labi saskaņojas savā starpā. Tikai tad instruments ir gatavs, lai ērģelnieks nu rāda savu mākslu!

https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-zini/vai-zini-ka-ergelu-izgatavosana-ir-sarezgits-un-apjomigs-darbs.a183807/

Misionāre Anna Irbe

24. apr. 2024, Nav komentāru
1924. gada 13. aprīlī, Pūpolsvētdienā, savam ārmisijas darbam Rīgas Domā tika iesvētīta misionāre Anna Irbe.* Viņas mūža veikums pie neticīgo siržu atgriešanas Kungam tālajā Indijā joprojām iedvesmo jaunās paaudzes doties kalpot uz vietām, kur Dieva Vārds vēl ir dzirdams reti.
▫️Citāts no Mg. missiol. Kristīnas Ēces rakstiskā materiāla “Anna Irbe un misijas darbs Karunagarapuri”:
“Viņas pieeja misijas darbam Indijā tajā laikā bija inovatīva un ļoti veiksmīga. Laikā, kad liela daļa Rietumu misionāru joprojām vēlējās parādīt savu pārākumu pār “iedzimtajiem”, Anna Irbe jau no paša kalpošanas sākuma izvēlējās identificēt sevi ar indiešiem, kuriem kalpoja, pieņemot viņu vienkāršo un nabadzīgo dzīvesveidu, iemācoties tamilu valodu un kultūru. Tas misionārei ļāva būt ļoti sekmīgai savā kalpošanā, īsā laikā redzot, kā tika izveidots Latvijas ciems Indijā un daudzi indieši pieņēma kristietību.”
▫️Svētdienas Rīta marta numurā jūs varat izlasīt intervijas ar tiem cilvēkiem Anglijā, kuru dzīvēs A. Irbe ir atstājusi paliekošu mīlestību, iegūstot priekšstatu par ārmisijas lielo nozīmi Baznīcas uzdevumā.
▫️Ja vēlaties uzzināt vairāk par Annu Irbi, jūs esat laipni gaidīti uz aptuveni pusotru stundu ilgu piemiņas pasākumu pēc Pūpolsvētdienas rīta dievkalpojuma 24. martā Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes draudzes baznīcas pagrabiņā, kurā ar priekšlasījumu par misionāres dzīvi uzstāsies evaņģēliste Kristīna Ēce, bet tam sekos mācītāja Denisa Svenfelta (Dennis Svenfelt) dalīšanās iespaidos par savu pavisam neseno pieredzi Indijā.
Fotoattēli ar Annu Irbi un rokrakstu no LELB Virsvaldes arhīva.
* Ilgstoši tika uzskatīts, ka iesvētīšana notika Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, bet padziļināti pētījumi tomēr nepārprotami norāda uz Rīgas Domu. Akadēmiskajā laukā mēdz gadīties, ka jauni pierādījumi papildina esošos, precizējot vēstures notikumu patieso gaitu.




Ingunas Baueres romāns

28. jan. 2024, Nav komentāru
Rakstnieces INGUNAS BAUERES piemiņai varam izlasīt viņas grāmatu par Dikļu mācītāju JURI NEIKENU. Arī par Jaunpiebalgas mācītājiem Kēlbrantiem: tēvu Kārli Ludvigu un dēlu Emīlu grāmatā ''Ne zelts, bet putekļi''. Un, protams, visus, visus viņas bezgala vērtīgos romānus.
Arī par Ernstu Gliku tik ļoti interesanti varam lasīt pēdējā grāmatā ''Māsa Magda''- par viņa ierašanos Marienburgas cietoksnī (Alūksnē), par Bībeles tulkošanu, pirmo skolu dibināšanu, ģimeni.

Jaunākais Ingunas Baueres romāns “Palieku tev uzticams. Juris Neikens” ir vēstījums par vienu no izcilākajiem mūsu tautas dižgariem.

Tikko iznākušā romāna ievadā autore Inguna Bauere ierakstījusi trīs veltījumus: tēvzemes simtgadei; latviešiem, kuri nepadodas; patriotiem, kuri mīl nevis tāpēc, ka viņiem ko dod, bet tāpēc, lai dāvātu paši, informēja apgāda “Zvaigzne ABC” pārstāve Kristīne Ilziņa.

19. gs. vidū Vidzemes lēnprātība un omulība piedzīvoja katastrofu – vairākus bada gadus, tiem sekojošus zemnieku nemierus un masveidīgu Lutera baznīcas ļaužu pāriešanu pareizticībā, ko atbalstīja ķeizariskā valdība.

Mācītāji – vācieši sprieda, ka latvieši nākotnē tāpat nespēšot savu tautību noturēt, un, lai netaptu par krieviem, viņu gars jāmodina uz vācietību. Tikmēr pirmie skolotie zemnieku dēli jau nebaidījās atklāti saukties par latviešiem.

Juris Neikens bija parasts lauku zēns – zemnieka dēls no Limbažu puses, kurš 1843. gadā nonāca Cimzes skolotāju seminārā, kur ieguva ceļamaizi nākotnei – studijām Tērbatas Universitātē un kļūšanai par teologu. Pirmais latviskas izcelsmes Lutera mācītājs Valmieras apkārtnē. Iejūtīgs, sirsnīgs cilvēks, pazemīgs dēls, nelaimīgs mīlētājs un četru bērnu tēvs, kurš aizgāja pie Dieva  četrdesmit divu gadu vecumā.

Neikens baidījās no kara un nemieriem, izvēlēdamies mieru un mīlestību. Lai arī piedzīvoja dramatiskus notikumus pats savā ģimenē, tomēr palika uzticams kristīgajā ticībā dēstītajiem ideāliem, nebeidza pulcināt ap sevi ļaudis un skaidrot viņiem savu pārliecību, rakstīja pamācošus stāstiņus un dzejolīšus, ko publicēja paša izdotajā laikrakstā “Ceļa Biedris”... līdz paveica to, par ko latvieši viņu pieminēs mūžīgi – 1864. gada maijā Dikļos sarīkoja pirmos apkārtnes koru sadziedāšanās svētkus.

Inguna Bauere vispirms ir pedantiska vēsturisko dokumentu pētniece. Un tikai tad, kad izšķirstītas baznīcas grāmatas ar biogrāfiskiem datiem, savākts pietiekami daudz objektīvu faktu un gadskaitļu, izpētītas visas iespējamās fotoliecības, vēsturiskā objektivitāte tiek apaudzēta ar rakstnieces subjektīvo redzējumu.

Grāmatas atvēršanas svētki notiks piektdien, 8. jūnijā, pulksten 18.00 Dikļu Dziesmusvētku zālē Kultūras un tūrisma informācijas centrā.


https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/iznacis-ingunas-baueres-romans-par-rakstnieku-skolotaju-un-macitaju-juri-neikenu.a280887/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin




Žurnāls "Svētdienas rīts"

28. jan. 2024, Nav komentāru
Žurnāla “Svētdienas Rīts” janvāra numurā, lūdzu, lasiet:
Arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2023. gada Ziemsvētkos;
Par arhibīskapa Jāņa Vanaga kalpošanas turpinājumu;
Igaunijas baznīcā ievēlēti jauni bīskapi;
“Uzticības vairoga” saņēmēji 2023. gadā;
Kā mūsu draudzes iepriecināja līdzcilvēkus Ziemsvētku laikā: lielākie Adventes vainagi, Betlēmes ainiņas, izstādes, Ziemsvētku un Gaismas dārzi;
Steidzami nepieciešamiem atjaunošanas darbiem četros dievnamos valsts piešķir 988 714 eiro;
Svētdienas skolu skolotāji turpina izglītoties;
Jauniešu vadītāji tiekas, lai plānotui nozares darbu;
Pieredze par pusaudžu iesvētes mācības apmācībām Gregorskolā un aicinājums uz jaunu kursu 2024. gadā;
Aicinājums piedalīties draudžu vadības apmācībās;
Aicinājums pieteikties Lektoru kursiem;
Saruna ar diriģenti, ērģelnieci un LELB Mūzikas un liturģijas nodaļas darbinieci Māru Jermolovu: “Es un mans nams – mēs kalposim Tam Kungam”;
Imants Lancmanis turpina gleznot Bībeles tēmas;
“Pārāk labi” – izdota grāmata par misijas “Pakāpieni” vadītāja Viljama Šulca (1957-1923) dzīves un garīgo pieredzi;
Piedošana. Viljama Šulca uzruna;
Ko Mārtiņš Luters domā par kristieša aicinājumu? Juris Uļģis;
Rubrikā “Ārzemēs”: uzņems jaunu filmu par Dītrihu Bonhēferu un to, kā Gazas sektora musulmaņi satiek Jēzu sapnī;
Latvijas kristieši aizlūdz par Izraēlu;
Rubrikā “Vajātā baznīca” – “Sapnis par Jēzu. Nigēra”;
“Kāpēc es lasu “Svētdienas Rītu”? – dalās baptistu mācītājs Dainis Pandars; misionāre Tanzānijā Santa Cilēviča; Sanktpēterburgas latviešu draudzes ilggadējā draudzes priekšniece Ina Gorina;
Rubrikā “Mācītāju vaļasprieki” mācītājs Mārtiņš Kalējs: “Šahs attīsta radošumu”;
“Svētdienas skolas” lappusītē mācītāja Ivara Jēkabsona pārdomas “Bet Noa atrada labvēlību Dieva acīs (1Moz6:8)” un Ivetas Gailes komikss “Noa”;
Ādažu draudze savākusi 110 dāvanas bērniem Ukrainā.
Vai Tava draudze ir abonējusi “Svētdienas Rītu”? Uzdāvini žurnāla abonementu savas pilsētas vai ciema bibliotēkai! To var izdarīt interneta vietnē www.abone.pasts.lv vai zvanot pa tālruni 67008001 vai 25008001. Bet, protams, arī “Latvijas Pasta” nodaļās un pie pastnieka!
Žurnālu iespējams iegādāties SIA IHTIS grāmatveikalā Rīgā, Mazā Pils ielā 4 un preses tirdzniecības vietās Latvijā (skatīt precīzu informāciju www.presesserviss.lv.)


Lubānas baznīca

28. jan. 2024, Nav komentāru
"ZIŅneši" darba dienu vakaros, 18.45 kanālā 360TV
Lubāna - vienīgā vieta Latvijā, kur zem viena jumta ir DIVAS baznīcas.
Tā iesvētīta Zvaigznes dienā, tāpēc šo sestdien svinēs savu 152.jubileju. Tā ir arī viena no retajām baznīcām, kura pārcietusi divus karus, nav arī izpostīta padomju laikā un līdz mūsdienām saglabājusi savu pirmreizējo izskatu.


Alūksnē – Gūtenberga iespiedmašīnas prototips

28. jan. 2024, Nav komentāru
Alūksne ir vienīgā vieta Latvijā, kur var ne tikai apskatīt Gūtenberga iespiedmašīnas prototipu, bet izmēģināt pats iespiest vārdus no Bībeles. Gūtenberga iespiedmašīnas prototipu Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Alūksnes draudze izgatavoja Alūksnes lauku partnerības atbalstīta projekta ietvaros, un tas izvietots Ernsta Glika Bībeles muzejā.

“Ideja par to, ka Alūksnē vajadzīgs iespiedmašīnas prototips, nav jauna jeb nesen radusies. Par to pirmo reizi domājām un runājām jau pirms 12 gadiem, kad šādu ideju izteica mācītāja Magnusa Bengtssona sieva Gunta. Viņa gribēja izveidot nelielu spiestuvi, ar kuru varētu darboties bērni. Ideja man patika, tomēr es to visu redzēju daudz vērienīgāku – lielu iekārtu, ar ko varētu darboties arī pieaugušie. Tomēr tobrīd tam nebija naudas, arī piemērotas vietas, kur tādu lielu iekārtu novietot, lai tā būtu publiski pieejama ikvienam interesentam,” atceras draudzes priekšnieks Normunds Gražanskis. Bībeles muzejā atbrīvojoties telpām, ko izmantoja tūrisma un informācijas centrs, atmiņa atsauca pirms gadiem runāto. “Šoreiz vieta bija, tomēr joprojām nebija naudas. Sākām meklēt iespējas, interesējāmies arī “Alūksnes lauku partnerībā”, kur guvām apstiprinājumu, ka iespiedmašīnas prototipu varētu izgatavot projekta ietvaros. Uzrakstījām projektu, iesniedzām un guvām atbalstu,” stāsta N. Gražanskis.

Izgatavo vietējā galdniecībā

N. Gražanskis neslēpj – izgatavot Gūtenberga iespiedmašīnu nebija viegls uzdevums. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pasaulē šādu iekārtu ir maz un nav publiski pieejami rasējumi.

“Bija jāiztiek vien ar informāciju, kas pieejama interneta vidē. Skatījāmies video, pētījām, analizējām un domājām, kā tas varētu darboties. Zināms, ka šādas iekārtas pa vienai ir Polijā, Amerikā un Austrālijā. Iespējams, arī citviet, šī ir informācija, ko mums izdevās atrast publiski pieejamajās datubāzēs,” stāsta N. Gražanskis un pateicas galdniecībai SIA “ZZ Wood Works”, kas īsā laikā izgatavoja iespiedmašīnu – eksperimentēja, pētīja un mēģināja. Johans Gūtenbergs bija vācu kalējs, inženieris un izgudrotājs, kurš 1445. gadā izdomāja pirmo grāmatu iespiedmašīnas prototipu. “Tā bija revolūcija – varēja masveidā izplatīt rakstīto vārdu. Arī iepriekš bija izdomātas iespiediekārtas, tomēr Gūtenberga izgudrojums bija daudz ērtāks un burtus varēja izmantot vairākkārtīgi,” stāsta N. Gražanskis.

Pirmā Bībeles iespiedmašīna

Pirmais Bībeles drukātais izdevums iespiests tieši Gūtenberga izgudrotajā iespiedmašīnā, tādēļ Ernsta Glika Bībeles muzejs ir vispiemērotākā vieta Alūksnē, kur būt iespiedmašīnas prototipam. Pirms tam bībeļu pārrakstīšana, ko darīja ar roku, bija smags un ļoti lēns process. Vienas Bībeles pārrakstīšana vienam cilvēkam varēja prasīt pat 20 gadu ilgu darbu. Tomēr Gūtenberga izgudrojums šo procesu krietni vien atviegloja, popularizējot grāmatas un informāciju, ko tās saturēja. “Tas ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem cilvēces vēsturē, jo līdz tam iegūt grāmatas savā īpašumā varēja atļauties tikai ļoti turīgi cilvēki. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai 48 eksemplāri no tolaik 180 iespiestajām bībelēm. Turklāt pilnā apjomā, bez pazudušām lapām ir vien 21. Tieši šī bībele tiek uzskatīta par vienu no skaistākajiem iespiestajiem darbiem. Burti bija ļoti skaisti, gotiskajā stilā, katra panta pirmais burts zīmēts ar roku. Bībele joprojām ir pati vērtīgākā grāmata pasaulē,” stāsta N. Gražanskis. Bībeles muzejā apskatāmais Gūtenberga iespiedmašīnas prototips ir atgādinājums tam, kā Dieva vārds kļuva plaši pieejams.

Piedāvās viesiem un tūristiem

Gūtenberga iespiedmašīnas prototips Bībeles muzejā ir nepilnu mēnesi, un pirmā interesentu grupa, kas to izmēģinās, būs mazpulcēni, kuri Bībeles muzejā viesosies rītdien. N. Gražanskis prognozē, ka lielāka interese par jaunumu Bībeles muzejā būs, sākoties jaunajai tūrisma sezonai.

“Ikviens muzeja apmeklētājs varēs izmēģināt, kā darbojas Gūtenberga iespiedmašīna, iespiežot iepriekš sagatavotās lapās ar muzeja logo tekstu no Bībeles. Tas gan nebūs jāsaliek no burtiem, bet no vārdiem, jo salikšana nav nemaz tik viegla un aizņem daudz laika. Liekot pa vienam burtam, būtu vajadzīga stunda. Turklāt vārdi ir gotiska stila burtiem un, skatoties spoguļattēlā, nav tik viegli saprast, kas ir rakstīts un kādā secībā vārdi jāsaliek. Paša iespiestos Dieva vārdus muzeja apmeklētāji varēs ņemt līdzi kā suvenīru,” stāsta N. Gražanskis. Jaunā iespēja nebūs par atsevišķu maksu, bet būs iekļauta jau muzeja apmeklējuma cenā. “Iepriekšējā tūrisma sezonā Bībeles muzejs piedāvāja mēģināt rakstīt glīti ar spalvu. Tie, kuri to pamēģināja, tagad varēs salīdzināt, kā ir vieglāk, ātrāk un kvalitatīvāk – rakstīt pašam vai iespiest,” rosina N. Gražanskis.


Saruna ar bīskapu

28. jan. 2024, Nav komentāru
Raidījumā "Saruna ar bīskapu" 2.janvārī plkst. 17:00 Radio Marija Latvija studijā viesosies LELB arhibīskaps Jānis Vanags.
📩Klausies sarunu un iesaisties ēterā ar savu jautājumu: studijas e-pasts ir [email protected], numurs īsziņām ir +371 266 77 272.
🎧Klausies iepriekšējo raidījumus mūsu arhīvā: https://rml.lv/saruna-ar-biskapu/


Jaunākie ieraksti

  • Jauniešu nometne Cēsīs
    3. jūn. 2025
  • Aktivitātes Gulbenes vēsturiskajā centrā
    1. jūn. 2025
  • SARUNĀJAMIES
    14. mai. 2025
  • Mīlēsim viens otru
    1. mai. 2025
  • Ar Jēzu tiešām pietiek...
    1. mai. 2025
  • Dalies!
    1. mai. 2025
  • Rūpējies par savu sirds dārzu!
    1. mai. 2025

Extra contentus

Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua. Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat.

  • Jaungulbenes lūgšanu grupa
  • Velēnas draudze
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.