Pāriet uz galveno saturu
LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS GULBENES DRAUDZE
  • Sākums
  • TORŅA ATJAUNOŠANAS FONDS
    • Sabiedriskā labuma statuss
    • Ziedotāji
    • Ziedojums
    • Ziedojuma konts
    • Kontakti
  • Jaunumi
  • Par mums-vēsture
    • Draudzes padome
  • Kontakti
  • Galerija
  • Svētdienas skola
  • Aktivitātes
  • Pārdomām
    • Luterāņu stunda
  • Draudze
    • Apbalvojumi
  • Svētdarbības
  • Dievkalpojumu sprediķi
  • Pārdomas par svētku nozīmi
    • Ziemassvētki
    • Lieldienas
    • Citi svētki
    • Jāņi
  • Lūgšanas
  • Jaungulbenes lūgšanu grupa
  • Velēnas draudze
  • Iespēja ziedot
  • Ekskursiju apraksti
  • Projekti
  • BIEDRĪBA "Krustalīces mantojums"
    • Projekti
    • Jaunumi
    • Ierosinājumi
  • Interesanti raksti

Sagatavots Katehēzes kursa pirmās daļas mācību materiāls

20. jūn. 2025, Nav komentāru
3487.jpg1. posms ir izveidots video lekciju formā un galvenokārt paredzēts kā evaņģelizācijas materiāls.
Mācītājs Vilnis Sliņķis LELB katehēzes darba grupas vārdā par hetehēzes matieriāliem:

Esiet sirsnīgi sveicināti, dārgie draugi, mūsu Baznīcas katehēzes darba grupas vārdā!
Man ir liels gods un patiess prieks nedaudz iezīmēt Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas jaunā katehēzes kursa rašanās nepieciešamību, struktūru un saturu, kā arī iespējamo praktisko pielietojumu.

Vajadzība.
Katrs, kurš vadījis iesvētes kursu sev uzticētajās draudzēs, būs pamanījis, ka kvantitatīvā ziņā draudzes būtiski nepieaug. Mūsu individuālie novērojumi sasaucās ar LELB kopējo pieredzi: iesvētes kursu izgājušie neiesakņojas Baznīcā. Tā bija pirmā lieta, kāpēc ķērāmies pie jauna iesvētes kursa izstrādes. Šo vajadzību pastiprināja arī citi faktori, piemēram, novecojuši noteikumi (LELB vienotās pamatprasības kristībai, iesvētībām un laulībai, pieņemti LELB 20. Sinodē 2001. gada 12. jūnijā), vienveidīga pieeja, teorijas dominēšana pār kristīgo praksi u.c. Šādu situācijas novērtējumu sniedza LELB kapituls, kas arī noformulēja eventuāli jaunā katehēzes kursa mērķi un uzdevumus.

Mērķis.
Katehēzes mērķis ir sagatavot katehūmenu kristīgai dzīvei, lai tas gribētu un spētu uzņemties atbildību par savu garīgo dzīvi un kalpošanu draudzē.

Uzdevums.
LELB katehēzes uzdevums ir katehūmenam sniegt iespēju:
- apgūt nepieciešamo zināšanu apjomu un iepazīties ar kristīgo pasaules redzējumu;
- gūt pieredzi kristīgās garīgās dzīves praksē;
- piedzīvot kristīgu kopību, integrējoties draudzē.

Rezultāts.
Katehūmens spēj ar ticību un izpratni dot iesvētību kārtībā paredzēto solījumu.

Katehēzes darba grupa.
Lai sasniegtu šo mērķi un uzdevumus, LELB kapituls izveidoja katehēzes darba grupu jauna LELB katehēzes kursa izstrādei. Šajā grupā tika iekļauti palīgbīskaps Rinalds Grants, prāvests Roberts Otomers, mācītājs Indulis Paičs, mācītājs Reinis Bikše, palīgmācītājs Artūrs Dimitrijevs un prāvests Vilnis Sliņķis. Nedaudz vēlāk darba grupai pievienojās palīgmācītājs Jāzeps Bikše, kurš palīdz ar tehnisko nodrošinājumu. Ar Dieva palīdzību un Viņa mums dotajām dāvanām un talantiem šajā uzdevumā esam intensīvi kalpojuši aptuveni četrus gadus. Pašlaik ir redzami arī mūsu kopīgā darba augļi.

Katehēze kā trīs posmu fenomens.
Baznīcas lietošanai (apstiprināts LELB kapitulā) tiek piedāvāts katehēzes kursa modelis, kas sastāv no trīs posmiem.

1. Posms – Evaņģelizācija.
Posma mērķis ir ieinteresēt un palīdzēt saprast, kāpēc būtu vērts ticēt Dievam. Materiāls veidots video lekciju formā. Tas sastāv no pieciem video, kas aptver četras tēmas:
1) Kādi ir cilvēka eksistenciālie jautājumi? Dzīves jēga, drošība, identitāte, piederība;
2) Kas ir ticība? Dieva Trīsvienība, radīšana, cilvēks, ticība, Bībele;
3) Kāda ir kristietības atšķirība no citām reliģijām? Jēzus Kristus persona;
4) Pestīšana - kādēļ un kā Dievs to īsteno? Kāpēc cilvēks grēko un kā Dievs to atrisina.
Paskaidrojums: Šie video ir ierakstīti, pilnībā pabeigti un pieejami LELB mājaslapā. Šo posmu var vadīt mācītājs vai tam sagatavots draudzes kalpotājs. Vakaru ieteicams veidot kā sadraudzību, kas sāktos ar nelielu svētbrīdi (lūgšanu). Tam sekotu video noskatīšanās un diskusija par aktuālo tēmu.

2. posms - ievadīšana Baznīcas kopībā.
Posma mērķis ir ieaicināt un ļaut izjust, kā notiek garīgā dzīve draudzē.
Paskaidrojums: šis posms sastāv no 11 tēmām, kas pilnībā tiks pabeigtas līdz rudenim. Katras tēmas sākumā tiek aktualizēti trīs jautājumi: zināšanas, prasmes un attieksmes, ko ceram sagaidīt no katehūmena apmācības rezultātā. Tālāk tiek dots katras tēmas izvērsts plāns. Izvērtēti iespējamie izaicinājumi, sniegti ieteicamie jautājumi diskusijai, kā arī pievienoti citi materiāli.

3. posms - nostiprināšana māceklības ceļā.
Posma mērķis ir palīdzēt saprast, ko nozīmē būt Kristus māceklim.
Viena no pedagoģijas apakšnozarēm, andragoģija, ir vērsta uz pieaugušo izglītību un apmācības īpatnībām. No kristīgās ticības viedokļa šis posms ir vērsts uz nu jau kristītā un iesvētītā draudzes locekļa “ieaugšanu Baznīcas klēpī”. Tas ir atvērts posms, kas nebeidzas.

“Tomēr es daru kā bērns, kas mācās katehismu: es to lasu un atkārtoju vārdu pa vārdam ik rītu un, kad man ir laiks, svēto lūgšanu, ticības apliecību, psalmus utt. Un tomēr man vēl ik dienas ir jāturpina lasīt un studēt, taču es vēl neesmu to apguvis tā, kā es vēlētos, un man jāpaliek bērnam un katehisma skolniekam, kāds es arī labprāt palieku” (M. Luters, Lielais katehisms, 11.-12. lpp.).

Mēs ticam un ceram, ka mūsu kopīgais darbs Tā Kunga lietās kritīs labā augsnē un caur šo materiālu nesīs bagātīgus augļus Dievam par godu, Viņa valstības celšanai, mums pašiem un ikvienam cilvēkam, kurš šo materiālu lietos, par svētību.

P.S. Video formātu var atrast youtube.com vai LELB mājaslapā https://www.lelb.lv/lelb-zinas?3487

Baznīcmūziķis 2025

20. jūn. 2025, Nav komentāru
505197944_716767657762382_6671672308971361672_n.jpgJaunākajā žurnāla “Svētdienas Rīts” numurā – saruna ar Gulbenes, Jaungulbenes, Velēnas un Lejas draudžu ērģelnieci Ingu Kalniņu, nominācijas “Baznīcmūziķis 2025” ieguvēju. Inga Kalniņa ikdienā strādā Gulbenes Mūzikas skolā par klavierspēles skolotāju.
Šo un citus preses izdevumus lasi Gulbenes novada bibliotēkas Informācijas centrā, žurnāli lasīšanai mājās pieejami abonementā, bibliotēkas 2. stāvā.
Gulbenes novada bibliotēka pateicas Gulbenes draudzei par dāvāto iespēju lasīt Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas izdevumu “Svētdienas Rīts”!

Mums ir Arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

20. jūn. 2025, Nav komentāru
Mums ir Arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amtam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Kad pirms dažiem gadiem sāku just, ka amata pienākumus vienam nest kļūst par grūtu, es sāku lūkoties pēc palīgbīskapa. Brāļu starpā es meklēju to, kurā līdzsvarotos dāvanu kopums, kas vislabāk ļauj pildīt amatu, kuru īstenībā tikai es pazīstu. Mana izvēle apstājās pie Vecās Sv. Ģertrūdes mācītāja, Rīgas prāvesta Rinalda Granta. Kapitula sēdēs, karstākajās debatēs es parasti gaidīju, lai viņš runā pirms manis. Gandrīz katru reizi Rinalds pateica to, ko būtu teicis es, vai vēl labāk. Es novērtēju viņa mierīgo stāju, spēju ielūkoties būtībā un skaidri formulēt prātīgus, garīgi pamatotus spriedumus. Viņš dzīvo ar stratēģisku baznīcas redzējumu un labi “pārredz laukumu”. Mani piesaistīja arī Rinalda labvēlīgā, cieņas pilnā attieksme pret kolēģiem, smaids un humors īstajā brīdī.
Lai gan es esmu Lutera akadēmijas rektors, tieši Rinalds izvadīja akadēmiju cauri sarežģītajam pārakreditācijas procesam. Viņš labi pārzina Pastorālās vadības institūtu, mācītāju tālākizglītības plānus, Alfa kursus, laulāto kursus un teju katru garīguma novirzienu mūsu baznīcā. Viegli un dabiski viņš uzņēmās to, kas nebija mana stiprā puse – apmeklēt draudzes, piedalīties iecirkņu koventos, runāt ar mācītājiem, rūpēties par jaunordinētajiem un viņu ģimenēm. Reizēm mani pārsteidza, cik daudz viņš zina par diecēzes mācītāju mājas apstākļiem, priekiem un raizēm. Kā savu palīgbīskapu es Rinaldu centos ievadīt visā, kas man jādara, un iepazīstināju ar sadarbības partneriem Latvijā un ārzemēs. Priecājos, cik dabiski un pārliecinoši viņš runā ar bīskapiem, rektoriem, politiķiem un diplomātiem. 30. sinodes priekšā viņš stājās pilnīgi sagatavots amatam, uz kuru kandidēja.
Ikšķiles Prāvestu Dzintaru Laugali es pazīstu varbūt pat ilgāk. Viņu ieraugot, kļūst gaiši ap sirdi un gribas smaidīt. Dzintars savaldzina ar atbruņojošu vaļsirdību, vienkāršību un personības siltumu. Viņš spēj nostāties stingri un izteikt aizrādījumu, taču tā, lai neievainotu. Viņš necenšas izcelties, bet pārliecina ar zināšanām, pieredzi, uzticamību un apbrīnojamu strādīgumu. Kā ilggadējs Draudžu lietu daļas vadītājs un Bīskapu kolēģijas sekretārs viņš mūsu baznīcu pazīst dziļi, vispusīgi un pamatīgi. Kad rodas kāds jautājums par baznīcas satversmi, noteikumiem vai par to, kas notika, teiksim, pirms divdesmit gadiem, visas acis vēršas uz Dzintaru, un parasti viņš zina atbildi. Viņam vienmēr ir gatava Excel tabula vai PowerPoint prezentācija. No mums trim Dzintars droši vien ir lielākais grāmatu lasītājs un baznīcas vēsturnieks. Viņš ir tik labs prāvests, kādu vien bīskaps vai iecirknis var vēlēties. Līdz šim es uz viņu vairāk balstījos kā uz palīgu. Nezinu, kā es šos gadus bez viņa būtu izticis. Taču, septiņos kandidēšanas mēnešos, Dzintars arvien vairāk atplauka vadītāja lomai. Mums bija svarīgi to ieraudzīt.
No izraudzīšanas ceļa ir palicis prieks par sarunām. Abus brāļus rūpīgi noklaušināja un pārbaudīja vispirms bīskapu nominācijas komisija, pēc tam Rīgas arhidiecēzes kapituls un sapulce, pēc tam Liepājas un Daugavpils diecēžu sapulces, bīskapu kolēģija, LELB kapituls un Mācītāju konference. Abus atzina par piemērotiem kandidātiem, lai virzītu viņus uz vēlēšanām. Arī sinodē viņi, iespēju robežās, atbildēja uz vairāk nekā 60 jautājumiem. Lai gan vienā no viņiem ir spilgtāk izteikta meklētāja interese un otrā – pamatu sargātāja dāvana, tomēr neradās šaubas par viņu uzticību Kristum, Svētajiem Rakstiem un mūsu baznīcai, un par viņu apņēmību kalpot atbilstoši Luteriskajām ticības apliecībām.
30. sinode atstāja dvēselē prieku par to, ka vairāk nekā trīs simti cilvēku sapulcējās Rīgas Sv. Marijas Domā nevis, lai politiski cīnītos, bet lai sarunātos, klausītos, jautātu, noskaidrotu, lūgtu un, galvenais – sadzirdētu Dieva gribu. Pirms balsojuma sinode piesauca Svētā Gara vadību un brīdi gaidīja klusumā: “Runā, Kungs! Tavs kalps klausās.”
Ir prieks, ka šajās vēlēšanās baznīcas pārstāvji balsoja “PAR”.
PAR bīskapu Rinaldu bija 161 sinodes dalībnieks.
PAR prāvestu Dzintaru bija 152 sinodes dalībnieki.
PRET abiem balsoja pieci sinodāļi.
Viņi visi ir PAR labu nākotni mūsu baznīcai mīļā Dieva gādībā.
Kad pienāca rezultātu paziņošanas brīdis, galvenais balsu skaitītājs, mācītājs Aivars Gusevs paziņoja par lielu prieku, kas tūlīt notiks visiem cilvēkiem, taču vēl brīdi pamocīja sinodāļus ar dramatiskām pauzēm. Un tad – ovācijas un aplausi! Mūsu baznīcai ir jauns Arhibīskaps un Svētā Meinarda katedras mantinieks! Sinodes noslēguma dievkalpojumā “Sanctus” jeb “Svēts ir!” skanēja tā, kā es vēl nekad nebiju dzirdējis – it kā mums būtu pievienojies serafu koris.
Ilgais, gaidu pilnais un savā ziņā nežēlīgais izraudzīšanas laiks ir noslēdzīes. Ar tik izciliem kandidātiem sinode nevarēja izdarīt sliktu izvēli. Lūgsim, lai viņiem abiem miers, prieks un Dieva svētība! Būs citādi, bet būs labi!

Jānis Vanags

Jauns arhibīskaps!

20. jūn. 2025, Nav komentāru
502639947_1138085385020398_3214293231650221932_n.jpg" ...pārraugiet un ganiet jums Dieva piešķirto ganāmpulku." (1.Pēt.5:2)
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. Sinode par LELB arhibīskapu ir ievēlējusi Rīgas palīgbīskapu Rinaldu Grantu. Rīgas Doma draudze un mācītāji novēl svētīgu kalpošanu, Dievam par godu un Baznīcai par svētību! 🙏
Foto: Jānis Cepurītis

Intervija ar Jāni Vanagu

28. nov. 2024, Nav komentāru
Vairāk nekā 30 gadus viņš vada Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu. 18. novembrī Rīgas Domā sprediķī viņš apkopoja, kā pats teica, svarīgāko, ko vēl pateikt, jo nākamgad viņa vietā būs jau cits. Pirmdien #Krustpunktā uz Lielo interviju esam aicinājuši arhibīskapu Jāni Vanagu. Latvijas Radio http://www.latvijasradio.lsm.lv/

https://www.youtube.com/watch?v=FL0tgTl_NBI&list=PLR2yUDK6PMAg_IpKJiKl-PFQ9KRDut-9h

qrcode_www_youtube_com.png

Ērģeļu tapšana...

24. apr. 2024, Nav komentāru
Vai zini, cik sarežģīta ir ērģeļu izgatavošana?

Stāsta ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš

Ērģeļu izgatavošana ir sarežģīts un apjomīgs darbs, jo tur ir gan koka, gan metāla detaļas, plēšām vajadzīgas ādas, visbeidzot jāizgatavo izrotājumi, jo ērģeles ir ne vien mūzikas instruments, bet arī ikvienas telpas iekārtojuma elements.

Tiklīdz amatnieki apvienojās ģildēs un cunftēs, arī ērģeļbūvē bija jāsāk ievērot amatnieku apvienību regulējošie noteikumi. Tādā kārtā ērģeļu korpusu izgatavošana pienācās galdnieku cunftei, rotājumus izgatavoja kokgriezēji, visu krāšņumu veidoja krāsotāju un zeltītāju cunftes meistari un pašam ērģeļbūvētājam atlika izgatavot vien stabules un mehānismu. Šis regulējums bija visai stingrs un rūpīgi tika uzraudzīts, lai tas netiktu pārkāpts, tā teikt – savdabīga konkurences padome.

Tādēļ 1735. gadā Mītavas galdnieku ģilde iesniedza sūdzību hercoga tiesā, jo konstatēja, ka Kurzemes hercoga priviliģētais ērģeļbūvētājs Johans Heinrichs Joahims nodarbināja vairāk zeļļu, nekā to atļāva galdnieku ģildes noteikumi. To var labi saprast, jo zeļļi bija tāds kā bezmaksas darba spēks, tādēļ to skaits katram meistaram tika ierobežots, lai neradītu negodīgu konkurenci.

Pilnīgi iespējams, ka lielā zeļļu skaita dēļ Joahims pats darīja darbus, kurus galdnieki uzskatīja par sev piekritīgiem. Hercoga tiesa šo sūdzību izskatīja un nosprieda, ka ērģeļbūve nav nekāds amats, bet māksla, līdz ar to uz ērģeļbūvētāju neattiecas galdnieku cunftes noteikumi un ērģeļbūvētājs drīkst nodarbināt tik daudz zeļļu, cik viņam labpatīk, savukārt galdniekiem nav tiesību par to sūdzēties!

Kopš baroka laikiem ērģeļu tapšanā nekas diži nav mainījies. Vispirms tiek izvēlēts ērģeļu lielums un tips atkarībā no pielietojuma, telpas lieluma, telpas akustikas un daudziem citiem faktoriem, kuru starpā pasūtītāja maksātspēja nav no tiem pēdējiem!

Visbeidzot, kad ir skaidrs ērģeļu lielums un pieejamā telpa, ērģeļmeistars var projektēt instrumentu, bet galdnieks sākt būvēt korpusu un prospektu. Līdz 19. gadsimtam prospekti nereti bija visai līdzīgi, jo tapa pēc vispārīgiem paraugiem; it seviški tas attiecas uz maziem instrumentiem. 19. gadsimtā arvien biežāk ērģeļu prospektus sāk projektēt arhitekti reizē ar baznīcas jaunbūvi vai pārbūvi kopā ar pārējo interjeru. Kā pazīstamākais arhitekts pieminams Pauls Makss Berči, kurš līdzās daudzām ēkām projektējis arī Liepājas sv. Annas un Cesvaines baznīcu ērģeļu prospektus.

Kad nu ērģeļbūvētājs nonāk līdz gatavajam korpusam, bieži redzams, kādas grūtības viņam jāpārvar, lai atvēlētajā vietā iebūvētu izraudzītā lieluma instrumentu.

Parasti tās vietas ir par maz un ērģeļmeistaram nākas izlietot visādus trikus, lai tomēr dabūtu to visu iekšā – stabules tiek visādi locītas, pilna garuma stabuļu vietā ievieto īsākas, bet ar to pašu skanējuma augstumu, kopīgs bass vairākiem reģistriem.

Visbiežāk rezultāts ir tāds, ka ērģeles nav iespējams normāli apkopt un uzskaņot. Visspilgtākais piemērs, kuru gadījies redzēt, ir Rīgas Sv. Pāvila baznīcas Valkera ērģeles. Visādi citādi lielisks, labskanīgs instruments, bet skaņošanai jānolīgst kāds pusaugu jaunietis, jo, piemēram, es ar saviem 1,8 metriem auguma un 90 kg svara tur nevaru ielocīties pat pie vislabākās gribas un veselības!

Tādēļ Liepājas sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles, kuŗas ar saviem 131 reģistriem ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē, neraugoties uz to, ka to tapšanā roku pielikuši 5 ērģeļbūvētāji 130 gadu laikā, ir viens no vislabāk apkopšanai un skaņošanai piemērotajiem instrumentiem – praktiski ikvienai no turpat 7000 stabulēm ir iespējams ērti piekļūt un uzskaņot!

Ērģeļu tapšanā piedalās dažādu arodu pratēji: galdnieki, metāllējēji, metāla stabuļu izgatavotāji, kalēji, kokgriezēji, zeltītāji un krāsotāji, ādu apstrādes meistari, mehāniķi, mūsdienās nevar iztikt bez programmētāja un datorspeciālista.

Saprotams, ka tikai lielās fabrikās ir visi speciālisti; mazie uzņēmumi vienmēr sadarbojas ar vajadzīgo nozaru speciālistiem vai pērk ērģeļu detaļas no specializētiem ražotājiem.

Kad visas ērģeļu daļas – plēšas, gaisa kanāli, vējlādes, stabules, klaviatūras, mehānikas detaļas un vēl 1001 sīkums, kuram pat nosaukumu grūti atrast – tiek samontētas savā paliekošajā vietā, tad darbu uzsāk viena no svarīgākajām personām ērģeļu tapšanā, proti, intonētājs.

Viņa uzdevums ir katru stabuli tā apstrādāt, lai viņa skan skaisti, reģistram atbilstoši, ne par klusu, ne par skaļu, labi saskaņojas savā starpā. Tikai tad instruments ir gatavs, lai ērģelnieks nu rāda savu mākslu!

https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-zini/vai-zini-ka-ergelu-izgatavosana-ir-sarezgits-un-apjomigs-darbs.a183807/

Misionāre Anna Irbe

24. apr. 2024, Nav komentāru
1924. gada 13. aprīlī, Pūpolsvētdienā, savam ārmisijas darbam Rīgas Domā tika iesvētīta misionāre Anna Irbe.* Viņas mūža veikums pie neticīgo siržu atgriešanas Kungam tālajā Indijā joprojām iedvesmo jaunās paaudzes doties kalpot uz vietām, kur Dieva Vārds vēl ir dzirdams reti.
▫️Citāts no Mg. missiol. Kristīnas Ēces rakstiskā materiāla “Anna Irbe un misijas darbs Karunagarapuri”:
“Viņas pieeja misijas darbam Indijā tajā laikā bija inovatīva un ļoti veiksmīga. Laikā, kad liela daļa Rietumu misionāru joprojām vēlējās parādīt savu pārākumu pār “iedzimtajiem”, Anna Irbe jau no paša kalpošanas sākuma izvēlējās identificēt sevi ar indiešiem, kuriem kalpoja, pieņemot viņu vienkāršo un nabadzīgo dzīvesveidu, iemācoties tamilu valodu un kultūru. Tas misionārei ļāva būt ļoti sekmīgai savā kalpošanā, īsā laikā redzot, kā tika izveidots Latvijas ciems Indijā un daudzi indieši pieņēma kristietību.”
▫️Svētdienas Rīta marta numurā jūs varat izlasīt intervijas ar tiem cilvēkiem Anglijā, kuru dzīvēs A. Irbe ir atstājusi paliekošu mīlestību, iegūstot priekšstatu par ārmisijas lielo nozīmi Baznīcas uzdevumā.
▫️Ja vēlaties uzzināt vairāk par Annu Irbi, jūs esat laipni gaidīti uz aptuveni pusotru stundu ilgu piemiņas pasākumu pēc Pūpolsvētdienas rīta dievkalpojuma 24. martā Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes draudzes baznīcas pagrabiņā, kurā ar priekšlasījumu par misionāres dzīvi uzstāsies evaņģēliste Kristīna Ēce, bet tam sekos mācītāja Denisa Svenfelta (Dennis Svenfelt) dalīšanās iespaidos par savu pavisam neseno pieredzi Indijā.
Fotoattēli ar Annu Irbi un rokrakstu no LELB Virsvaldes arhīva.
* Ilgstoši tika uzskatīts, ka iesvētīšana notika Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, bet padziļināti pētījumi tomēr nepārprotami norāda uz Rīgas Domu. Akadēmiskajā laukā mēdz gadīties, ka jauni pierādījumi papildina esošos, precizējot vēstures notikumu patieso gaitu.




Ingunas Baueres romāns

28. janv. 2024, Nav komentāru
Rakstnieces INGUNAS BAUERES piemiņai varam izlasīt viņas grāmatu par Dikļu mācītāju JURI NEIKENU. Arī par Jaunpiebalgas mācītājiem Kēlbrantiem: tēvu Kārli Ludvigu un dēlu Emīlu grāmatā ''Ne zelts, bet putekļi''. Un, protams, visus, visus viņas bezgala vērtīgos romānus.
Arī par Ernstu Gliku tik ļoti interesanti varam lasīt pēdējā grāmatā ''Māsa Magda''- par viņa ierašanos Marienburgas cietoksnī (Alūksnē), par Bībeles tulkošanu, pirmo skolu dibināšanu, ģimeni.

Jaunākais Ingunas Baueres romāns “Palieku tev uzticams. Juris Neikens” ir vēstījums par vienu no izcilākajiem mūsu tautas dižgariem.

Tikko iznākušā romāna ievadā autore Inguna Bauere ierakstījusi trīs veltījumus: tēvzemes simtgadei; latviešiem, kuri nepadodas; patriotiem, kuri mīl nevis tāpēc, ka viņiem ko dod, bet tāpēc, lai dāvātu paši, informēja apgāda “Zvaigzne ABC” pārstāve Kristīne Ilziņa.

19. gs. vidū Vidzemes lēnprātība un omulība piedzīvoja katastrofu – vairākus bada gadus, tiem sekojošus zemnieku nemierus un masveidīgu Lutera baznīcas ļaužu pāriešanu pareizticībā, ko atbalstīja ķeizariskā valdība.

Mācītāji – vācieši sprieda, ka latvieši nākotnē tāpat nespēšot savu tautību noturēt, un, lai netaptu par krieviem, viņu gars jāmodina uz vācietību. Tikmēr pirmie skolotie zemnieku dēli jau nebaidījās atklāti saukties par latviešiem.

Juris Neikens bija parasts lauku zēns – zemnieka dēls no Limbažu puses, kurš 1843. gadā nonāca Cimzes skolotāju seminārā, kur ieguva ceļamaizi nākotnei – studijām Tērbatas Universitātē un kļūšanai par teologu. Pirmais latviskas izcelsmes Lutera mācītājs Valmieras apkārtnē. Iejūtīgs, sirsnīgs cilvēks, pazemīgs dēls, nelaimīgs mīlētājs un četru bērnu tēvs, kurš aizgāja pie Dieva  četrdesmit divu gadu vecumā.

Neikens baidījās no kara un nemieriem, izvēlēdamies mieru un mīlestību. Lai arī piedzīvoja dramatiskus notikumus pats savā ģimenē, tomēr palika uzticams kristīgajā ticībā dēstītajiem ideāliem, nebeidza pulcināt ap sevi ļaudis un skaidrot viņiem savu pārliecību, rakstīja pamācošus stāstiņus un dzejolīšus, ko publicēja paša izdotajā laikrakstā “Ceļa Biedris”... līdz paveica to, par ko latvieši viņu pieminēs mūžīgi – 1864. gada maijā Dikļos sarīkoja pirmos apkārtnes koru sadziedāšanās svētkus.

Inguna Bauere vispirms ir pedantiska vēsturisko dokumentu pētniece. Un tikai tad, kad izšķirstītas baznīcas grāmatas ar biogrāfiskiem datiem, savākts pietiekami daudz objektīvu faktu un gadskaitļu, izpētītas visas iespējamās fotoliecības, vēsturiskā objektivitāte tiek apaudzēta ar rakstnieces subjektīvo redzējumu.

Grāmatas atvēršanas svētki notiks piektdien, 8. jūnijā, pulksten 18.00 Dikļu Dziesmusvētku zālē Kultūras un tūrisma informācijas centrā.


https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/iznacis-ingunas-baueres-romans-par-rakstnieku-skolotaju-un-macitaju-juri-neikenu.a280887/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin




Žurnāls "Svētdienas rīts"

28. janv. 2024, Nav komentāru
Žurnāla “Svētdienas Rīts” janvāra numurā, lūdzu, lasiet:
Arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2023. gada Ziemsvētkos;
Par arhibīskapa Jāņa Vanaga kalpošanas turpinājumu;
Igaunijas baznīcā ievēlēti jauni bīskapi;
“Uzticības vairoga” saņēmēji 2023. gadā;
Kā mūsu draudzes iepriecināja līdzcilvēkus Ziemsvētku laikā: lielākie Adventes vainagi, Betlēmes ainiņas, izstādes, Ziemsvētku un Gaismas dārzi;
Steidzami nepieciešamiem atjaunošanas darbiem četros dievnamos valsts piešķir 988 714 eiro;
Svētdienas skolu skolotāji turpina izglītoties;
Jauniešu vadītāji tiekas, lai plānotui nozares darbu;
Pieredze par pusaudžu iesvētes mācības apmācībām Gregorskolā un aicinājums uz jaunu kursu 2024. gadā;
Aicinājums piedalīties draudžu vadības apmācībās;
Aicinājums pieteikties Lektoru kursiem;
Saruna ar diriģenti, ērģelnieci un LELB Mūzikas un liturģijas nodaļas darbinieci Māru Jermolovu: “Es un mans nams – mēs kalposim Tam Kungam”;
Imants Lancmanis turpina gleznot Bībeles tēmas;
“Pārāk labi” – izdota grāmata par misijas “Pakāpieni” vadītāja Viljama Šulca (1957-1923) dzīves un garīgo pieredzi;
Piedošana. Viljama Šulca uzruna;
Ko Mārtiņš Luters domā par kristieša aicinājumu? Juris Uļģis;
Rubrikā “Ārzemēs”: uzņems jaunu filmu par Dītrihu Bonhēferu un to, kā Gazas sektora musulmaņi satiek Jēzu sapnī;
Latvijas kristieši aizlūdz par Izraēlu;
Rubrikā “Vajātā baznīca” – “Sapnis par Jēzu. Nigēra”;
“Kāpēc es lasu “Svētdienas Rītu”? – dalās baptistu mācītājs Dainis Pandars; misionāre Tanzānijā Santa Cilēviča; Sanktpēterburgas latviešu draudzes ilggadējā draudzes priekšniece Ina Gorina;
Rubrikā “Mācītāju vaļasprieki” mācītājs Mārtiņš Kalējs: “Šahs attīsta radošumu”;
“Svētdienas skolas” lappusītē mācītāja Ivara Jēkabsona pārdomas “Bet Noa atrada labvēlību Dieva acīs (1Moz6:8)” un Ivetas Gailes komikss “Noa”;
Ādažu draudze savākusi 110 dāvanas bērniem Ukrainā.
Vai Tava draudze ir abonējusi “Svētdienas Rītu”? Uzdāvini žurnāla abonementu savas pilsētas vai ciema bibliotēkai! To var izdarīt interneta vietnē www.abone.pasts.lv vai zvanot pa tālruni 67008001 vai 25008001. Bet, protams, arī “Latvijas Pasta” nodaļās un pie pastnieka!
Žurnālu iespējams iegādāties SIA IHTIS grāmatveikalā Rīgā, Mazā Pils ielā 4 un preses tirdzniecības vietās Latvijā (skatīt precīzu informāciju www.presesserviss.lv.)


Lubānas baznīca

28. janv. 2024, Nav komentāru
"ZIŅneši" darba dienu vakaros, 18.45 kanālā 360TV
Lubāna - vienīgā vieta Latvijā, kur zem viena jumta ir DIVAS baznīcas.
Tā iesvētīta Zvaigznes dienā, tāpēc šo sestdien svinēs savu 152.jubileju. Tā ir arī viena no retajām baznīcām, kura pārcietusi divus karus, nav arī izpostīta padomju laikā un līdz mūsdienām saglabājusi savu pirmreizējo izskatu.


Alūksnē – Gūtenberga iespiedmašīnas prototips

28. janv. 2024, Nav komentāru
Alūksne ir vienīgā vieta Latvijā, kur var ne tikai apskatīt Gūtenberga iespiedmašīnas prototipu, bet izmēģināt pats iespiest vārdus no Bībeles. Gūtenberga iespiedmašīnas prototipu Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Alūksnes draudze izgatavoja Alūksnes lauku partnerības atbalstīta projekta ietvaros, un tas izvietots Ernsta Glika Bībeles muzejā.

“Ideja par to, ka Alūksnē vajadzīgs iespiedmašīnas prototips, nav jauna jeb nesen radusies. Par to pirmo reizi domājām un runājām jau pirms 12 gadiem, kad šādu ideju izteica mācītāja Magnusa Bengtssona sieva Gunta. Viņa gribēja izveidot nelielu spiestuvi, ar kuru varētu darboties bērni. Ideja man patika, tomēr es to visu redzēju daudz vērienīgāku – lielu iekārtu, ar ko varētu darboties arī pieaugušie. Tomēr tobrīd tam nebija naudas, arī piemērotas vietas, kur tādu lielu iekārtu novietot, lai tā būtu publiski pieejama ikvienam interesentam,” atceras draudzes priekšnieks Normunds Gražanskis. Bībeles muzejā atbrīvojoties telpām, ko izmantoja tūrisma un informācijas centrs, atmiņa atsauca pirms gadiem runāto. “Šoreiz vieta bija, tomēr joprojām nebija naudas. Sākām meklēt iespējas, interesējāmies arī “Alūksnes lauku partnerībā”, kur guvām apstiprinājumu, ka iespiedmašīnas prototipu varētu izgatavot projekta ietvaros. Uzrakstījām projektu, iesniedzām un guvām atbalstu,” stāsta N. Gražanskis.

Izgatavo vietējā galdniecībā

N. Gražanskis neslēpj – izgatavot Gūtenberga iespiedmašīnu nebija viegls uzdevums. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pasaulē šādu iekārtu ir maz un nav publiski pieejami rasējumi.

“Bija jāiztiek vien ar informāciju, kas pieejama interneta vidē. Skatījāmies video, pētījām, analizējām un domājām, kā tas varētu darboties. Zināms, ka šādas iekārtas pa vienai ir Polijā, Amerikā un Austrālijā. Iespējams, arī citviet, šī ir informācija, ko mums izdevās atrast publiski pieejamajās datubāzēs,” stāsta N. Gražanskis un pateicas galdniecībai SIA “ZZ Wood Works”, kas īsā laikā izgatavoja iespiedmašīnu – eksperimentēja, pētīja un mēģināja. Johans Gūtenbergs bija vācu kalējs, inženieris un izgudrotājs, kurš 1445. gadā izdomāja pirmo grāmatu iespiedmašīnas prototipu. “Tā bija revolūcija – varēja masveidā izplatīt rakstīto vārdu. Arī iepriekš bija izdomātas iespiediekārtas, tomēr Gūtenberga izgudrojums bija daudz ērtāks un burtus varēja izmantot vairākkārtīgi,” stāsta N. Gražanskis.

Pirmā Bībeles iespiedmašīna

Pirmais Bībeles drukātais izdevums iespiests tieši Gūtenberga izgudrotajā iespiedmašīnā, tādēļ Ernsta Glika Bībeles muzejs ir vispiemērotākā vieta Alūksnē, kur būt iespiedmašīnas prototipam. Pirms tam bībeļu pārrakstīšana, ko darīja ar roku, bija smags un ļoti lēns process. Vienas Bībeles pārrakstīšana vienam cilvēkam varēja prasīt pat 20 gadu ilgu darbu. Tomēr Gūtenberga izgudrojums šo procesu krietni vien atviegloja, popularizējot grāmatas un informāciju, ko tās saturēja. “Tas ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem cilvēces vēsturē, jo līdz tam iegūt grāmatas savā īpašumā varēja atļauties tikai ļoti turīgi cilvēki. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai 48 eksemplāri no tolaik 180 iespiestajām bībelēm. Turklāt pilnā apjomā, bez pazudušām lapām ir vien 21. Tieši šī bībele tiek uzskatīta par vienu no skaistākajiem iespiestajiem darbiem. Burti bija ļoti skaisti, gotiskajā stilā, katra panta pirmais burts zīmēts ar roku. Bībele joprojām ir pati vērtīgākā grāmata pasaulē,” stāsta N. Gražanskis. Bībeles muzejā apskatāmais Gūtenberga iespiedmašīnas prototips ir atgādinājums tam, kā Dieva vārds kļuva plaši pieejams.

Piedāvās viesiem un tūristiem

Gūtenberga iespiedmašīnas prototips Bībeles muzejā ir nepilnu mēnesi, un pirmā interesentu grupa, kas to izmēģinās, būs mazpulcēni, kuri Bībeles muzejā viesosies rītdien. N. Gražanskis prognozē, ka lielāka interese par jaunumu Bībeles muzejā būs, sākoties jaunajai tūrisma sezonai.

“Ikviens muzeja apmeklētājs varēs izmēģināt, kā darbojas Gūtenberga iespiedmašīna, iespiežot iepriekš sagatavotās lapās ar muzeja logo tekstu no Bībeles. Tas gan nebūs jāsaliek no burtiem, bet no vārdiem, jo salikšana nav nemaz tik viegla un aizņem daudz laika. Liekot pa vienam burtam, būtu vajadzīga stunda. Turklāt vārdi ir gotiska stila burtiem un, skatoties spoguļattēlā, nav tik viegli saprast, kas ir rakstīts un kādā secībā vārdi jāsaliek. Paša iespiestos Dieva vārdus muzeja apmeklētāji varēs ņemt līdzi kā suvenīru,” stāsta N. Gražanskis. Jaunā iespēja nebūs par atsevišķu maksu, bet būs iekļauta jau muzeja apmeklējuma cenā. “Iepriekšējā tūrisma sezonā Bībeles muzejs piedāvāja mēģināt rakstīt glīti ar spalvu. Tie, kuri to pamēģināja, tagad varēs salīdzināt, kā ir vieglāk, ātrāk un kvalitatīvāk – rakstīt pašam vai iespiest,” rosina N. Gražanskis.


Saruna ar bīskapu

28. janv. 2024, Nav komentāru
Raidījumā "Saruna ar bīskapu" 2.janvārī plkst. 17:00 Radio Marija Latvija studijā viesosies LELB arhibīskaps Jānis Vanags.
📩Klausies sarunu un iesaisties ēterā ar savu jautājumu: studijas e-pasts ir [email protected], numurs īsziņām ir +371 266 77 272.
🎧Klausies iepriekšējo raidījumus mūsu arhīvā: https://rml.lv/saruna-ar-biskapu/


Jaunākie ieraksti

  • Pasākums Beļavā jau 1.augustā!
    30. jūl. 2025
  • Kapusvētki un svecīšu vakari
    14. jūl. 2025
  • Sagatavots Katehēzes kursa pirmās daļas mācību materiāls
    20. jūn. 2025

  • 20. jūn. 2025
  • Piepildījums
    20. jūn. 2025
  • Kārības
    20. jūn. 2025
  • Baznīcmūziķis 2025
    20. jūn. 2025

Extra contentus

Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua. Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat.

  • Jaungulbenes lūgšanu grupa
  • Velēnas draudze
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.