GUVUMI un IEGUVUMI. Kad radi vai pat dzimtas tiekas savos saietos, tad viens no obligātajiem uzdevumiem ir tikt skaidrībā, kā aizvadītajā laikā ir klājies. Nereti izskan jautājumi: "Kas jauns? Kādi panākumi dzīvē?". Ne vienmēr ir ar ko padalīties. Daždien ir pat vairāki notikumi, kurus varētu ieskaitīt zaudējumu kārtā, taču nekādi negribas tos nolikt uz vispārējā radu trofeju altāra. Tai vietā, lai sirdī rūgtu un gaustos par savām neražām, ir vērts papriecāties par tuvākā panākumiem un veiksmēm, slavējot Dievu, ka vismaz dzimtas kontekstā svētību straume nav apsīkusi. Te gan jāpiebilst, ka redzējums par panākumu svarīgumu ir visai atšķirīgs, proti, kas vienam liekas liela uzvara, citam tāds pārejošs nieks.
Ne velti Dieva vārds caur Sv. Pāvilu mūs iedrošina pamudinot:
"Par visu pateicieties Dievam- tieši to Dievs grib no jums Kristū Jēzū." (1.Tes. 5:18)
Šajos vārdos nemaz nav norādīts, ka pateicība Dievam jāpienes tikai par saviem ieguvumiem, bet arī par citu iegūtajām žēlastībām. Pateicība vairo prieku un gandarījumu, tāpat spēju arī pašam labāk pamanīt tās mazās svētības, kurām mūsu uzmanība paskrējusi garām vai, kuras liekas pašas par sevi saprotamas. Garīgs vērīgums attiecas ne tikai uz garīgām lietām, bet arī uz materiālām. Kas tam ir par iemeslu? Kaut vai tas, lai rūpes un dzīšanās pēc laicīgā neaptumšo skatu un nenocietina sirdi attiecībā pret mūžīgām vērtībām.
Šajā sakarā precīzi šķiet psalmista vārdi:
"Nepaļaujieties uz ieguvumu un laupījuma nekārojiet,
kaut manta nes augļus, tai nepiesieniet sirdi!" (Ps. 62:11)
Jā, dzīves kvalitāte un vitalitāte ne vienmēr ir raksturojama ar panākumiem vai ieguvumiem. "Manta laimi nenes!", saka tautas paruna, tomēr tik bieži mēs izvērtējam svētības no Dieva saskaitāmos lielumos, kuru labums ir pārejošs. Cik nozīmīgi ir saprast, ka pilni šķūņi labuma vēl nenozīmē pilnu un pateicīgu sirdi! Kā psalmu autors Dāvids norāda- svarīga ir sirds brīvība, proti, tā netiek ne pie kā piesaitēta. Tad pats Kungs varēs no tās izveidot kā no dzīvā māla trauku godam un paša Kunga slavai. Mēs varam Dievu pagodināt ar brīvu un nepiesietu sirdi! Tas būs lielāks guvums par to, ko spējam saskaitīt vai aprakstīt!
Sv. Jānis, apustulis un evaņģēlists, savā vēstulē reiz rakstīja:
"Bērniņi, jūs esat no Dieva un tos esat uzvarējuši, jo lielāks ir tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē." (1.Jņ. 4:4)
Mans Tēvs! Paldies, ka dari mani brīvu no visa, kas savažo manu sirdi! Ļauj man būt pilnīgākam Tevī un priecāties par svētībām, kuras Tu dāvā ikvienam! Kungs, dari mani par Tavu ieguvumu!
Pārdomas sagatavoja Didzis Kreicbergs
#365iespèjas