Bija reiz kāds zvejnieks vārdā Andrejs, kurš dzīvoja pie ezera. Viņa dzīve bija pilna darba — agri cēlās, devās zvejā, vakarā pārdeva zivis tirgū. Tā pagāja dienas, nedēļas, gadi. Viņš bija pazīstams ciemā kā strādīgs, bet arī noslēgts un vienmēr noguris cilvēks.
Reiz, kad viņam bija īpaši slikta diena un tīklos bija tikai pāris sīkas zivtiņas, viņš skaļi izsaucās uz ezera vidus:
— Kur Tu esi, Dievs? Es daru visu, bet Tu mani esi aizmirsis!
Tajā brīdī viņš pamanīja kaut ko neparastu — ezerā peldēja laiva bez cilvēka. Viņš pieairēja tuvāk un ieraudzīja, ka laiva ir tukša, bet tajā bija pilns ar zivīm. Domas sāka mutuļot viņa galvā — vai tas ir Dieva brīnums? Vai jāņem šīs zivis?
Viņš ilgi sēdēja līdzās šai laivai, skatoties uz ezeru. Beigās viņš atstāja zivis un laivu neskartas, saprotot, ka šis pārbaudījums bija paredzēts viņa sirdij, nevis vēderam. Tajā vakarā viņš pirmo reizi dzīvē atnāca mājās tukšām rokām — bet ar pilnu sirdi. Viņš zināja, ka Dievs viņu redz. Un vēl svarīgāk — viņš saprata, ka nevis laupījums padara dienu vērtīgu, bet tas, kāds tu kļūsti, ejot cauri tukšumam.
No tās dienas viņš sāka katru rītu ar lūgšanu. Nevis lūdzot pēc zivīm, bet lūdzot kļūt par cilvēku, kas uzticas Dievam, pat ja tīkli ir tukši.
Bībeles pants:
„Pavēli tam Kungam savu ceļu un cerē uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs”
(Psalmi 37:5)
Dievs dažkārt neiedod pilnus tīklus, lai piepildītu tukšas sirdis. Pat tukša laiva var nest dziļu mācību.
Bībeles pants: "Es tevi neatstāšu, un Es tevi nepametīšu” (Jozua 1:5)
Dievs nekad mūs nav atstājis, pat tad, kad mums ir licies, ka Viņš ir tik tālu, ka Viņš mūs nedzird. Taču Viņš ir nemainīgs Savos solījumos. Tie esam mēs, kas attālinamies, tie esam mēs kuri nedzird un esam koncentrējušies uz savām problēmām, mēģinot tās atrisināt paši.
Dažreiz Dievs neatrisina problēmu vai nemaina situāciju uzreiz, jo Viņš vēlas mainīt tavu sirdi caur šo situāciju.
"Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina." (Psalmi 23:4 RT65)
Dievs katru dienu dod tev kā dāvanu pilnu ar saturu par kuru tev ir jāpateicās!
Jo:
Dieva apsolījums spīd pāri mūsu problēmām!
[Korija Ten Būma]
Selga Kozlovska