Manas labākās draudzenes 92 gadus vecā mamma, kura ir akla - šodien pārcēlās uz pansionātu. Viņas vīrs nesen nomira, tāpēc šī pārcelšanās bija nepieciešama.
Maurīne Džounsa ir pati jaukākā, laipnākā un cienījamākā sieviete, kādu man jebkad ir nācies satikt.
Pēc daudzām stundām pacietīgas gaidīšanas pansionāta vestibilā viņa mīļi pasmaidīja, kad viņai teica, ka istaba ir gatava.
Kamēr viņa manevrēja ar savu staigulīti uz liftu, es vizuāli aprakstīju viņas mazo istabiņu.
“Man patīk!!!” Viņa paziņoja ar tādu sajūsmu kā astoņgadīgs bērns, kuram tikko uzdāvināts jauns kucēns.
“Džounsas kundze, jūs taču vēl nemaz neesat istabā bijusi....”
“Tam nav nekāda sakara ar būšanu, vai redzēšanu,” viņa atbildēja. “Laime ir kaut kas tāds, par ko jūs izlemjat jau iepriekš. Tas, vai man patīk vai nepatīk mana istaba, nav atkarīgs no tā, kā izkārtotas mēbeles... bet gan no tā, kā es izkārtoju savu prātu. Es jau esmu nolēmusi, ka man patīk.
Tas ir lēmums, ko es pieņemu katru rītu, kad pamostos.
Man ir izvēle: es varu pavadīt dienu gultā, stāstot par grūtībām, ko man sagādā tās ķermeņa daļas, kuras vairs nedarbojas, vai arī piecelties no gultas un būt pateicīgai par tām, kas darbojas.
Katra diena ir Dieva dāvana un kamēr vien es elpošu, es koncentrēšos uz jauno dienu un visām laimīgajām atmiņām, ko esmu saglabājusi šim dzīves laikam.
Vecumdienas ir kā bankas konts... tu ņem no tā, ko esi ieguldījis... Tāpēc mans padoms jums ir noguldīt daudz laimes atmiņu savā bankas kontā.”
-Čerija Peipa
Mums dabiski gribas čīkstēt un sūdzēties par to, kā jūtamies, vai kā mums iet. Un es vēlreiz saku - dabiski. Jo tāda ir mūsu, kā cilvēku daba. Mēs reaģējam uz to, kas notiek ar to, kā jūtamies. Un, ja kaut kas sāp, vai nav tā, kā gribam, tad mūsu automātiskā reakcija ir negatīva.
Tāda ir to nezāļu daba. Un līdzīgi kā dobi mēs ravējam, lai nezāles negūtu pārsvaru arī savu prātu mums jāravē. Ja dobi varam pašu spēkiem izravēt, tad mūsu prātam un dabai tik viegli ar to neiet. Un te ir vajadzīgs kas vairāk, kā gribasspēks. Te ir vajadzīga Dieva Gara palīdzība, kas palīdz mums redzēt pāri tam, kas ir dabisks.
Kā bēdās redzēt prieku? Kā sāpēs cerību? Kā noliekties pie otra, kad pašam grūti?
Laime nav lietās, priekšmetos, vai apstākļos - laime ir atrodama mūsu sirdī. Un man gribētos teikt, ka tādu īstu laimi var piedzīvot tikai caur Dievu. Viņš ir Tas, kurš spēj mūsu prātam un dabai palīdzēt mainīties.
Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.
(Gal.5:22)
Šie Gara augļi ir fantastisks depozīts, ko Dieva Gars dod mums lietošanai katru dienu.
Kā tos iegūt? Lūdzot pēc tiem.
Lūdz Dievam palīdzību ieraudzīt labo, mīļo, jauko. Lūdz, lai Viņš caur Savu Garu palīdz mainīt Tavu attieksmi pret savu dzīvi, notikumiem un apstākļiem.
Jo laime ir sirdī, ne pasaulē.
Munise Ronberga
#365iespējas