Rūpējies par savu sirds dārzu!
1. maijs, 2025 pl. 15:25,
Nav komentāru
Kad tika meklēts dārznieks baznīcas dārzam, Kārlis - 85 gadus vecs kara veterāns ar klibu kāju, bija vienīgais, kurš pieteicās. Vietējā apkaime bija izslavēta ar bandu uzbrukumiem, tāpēc mācītajs bija noraizējies par Kārļa drošību, kopjot dārzu. Un ne par velti, jau pavisam drīz Kārli apciemoja vietējās bandas locekļi. Redzot draudīgos puišus tuvojamies, Kārlis apvaicājas, vai varot viņiem piedāvāt padzerties. Puiši, ņirgādamies nogāza večuku zemē, atņemot viņam pulksteni un maku. To redzot, mācītājs steidzās palīgā. Viņš palīdzēja Kārlim piecelties un bija pārliecināts, ka Kārlis atteiksies turpmāk darīt šo kalpošanas darbu. Bet tā vietā Kārlis turpināja darīt to, ko bija uzņēmies. Nepagāja ilgs laiks, kad banda atkal atnāca pie Kārļa. Arī šoreiz Kārlis piedāvāja puišiem padzerties. Negantnieki šajā reizē neko neatņēma, tikai nogāza veco vīru zemē un aplēja ar aukstu ūdeni. Smejoties tie devās prom. Bet Kārlis piecēlās un turpināja savu darbu dārzā.
Pienāca rudens un Kārli jau atkal apciemoja viens no bandas locekļiem. Viņš jau sagaidīja, ka viņam tūlīt uzbruks, bet tā vietā puisis pasniedza Kārlim maisiņu. Tajā bija nozagtais maks un pulkstenis, ko pirmajā reizē banda bija paņēmusi. Jaunietis pastāstīja, ka kopš tās reizes neesot guvis mieru. Viņi apzināti izvēlējušies Kārli par savu upuri, jo zinājuši, ka viņš nespēs pretoties. Bet tad, kad Kārlis turpinājis pret viņiem laipni izturēties, viņi neesot spējuši turpināt savas nejaucības.
-Ar savu rīcību, jūs kaut ko manī mainījāt. - Teica puisis. To teicis, viņš aizgāja.
Kārlis nomira Ziemassvētkos. Viņa bēres apmeklēja neskaitāmi cilvēki. Un mācītājs starp tiem pamanīja arī puisi no bandas. Mācītājs runāja par Kārļa dārzu kā par dzīves skolu no kuras visi var macīties. Viņš aicināja katru rūpēties un veidot savu sirds dārzu tik skaistu, cik vien iespējams - tā, kā to darīja Kārlis.
Pavasarī, kad draudzē atkal tika meklēts dārznieks - pieteicās tikai viens kandidāts. Puisis no bandas. Mācītājs atpazina puisi un viņš zināja, ka Kārļa laipnība bija mainījusi šī jaunieša sirdi.
Nākošos gadus jaunais vīrietis rūpējās par dārzu tieši tā, kā to būtu darījis Kārlis. Viņš pabeidza koledžu, atrada labu darbu, apprecējās un kļuva par cienījamu sabiedrības cilvēku. Viņš nekad neaizmirsa to dārznieku, kurš reiz bija rūpējies par viņa sirds dārzu.
Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā. (Mat.5:44)
Ir ārkārtīgi grūti lūgt Dievu par tiem, kuri dara mums pāri. Bet vēl grūtāk ir neatdarīt ļaunu ar ļaunu. Es nezinu cik daudzi no mums varētu reaģēt tā, kā reaģēja Kārlis. Bet es zinu, ka tad, kad mēs praktizējam Dieva aicinājums dzīvē - notiek brīnumi. Jā, tie vienmēr kaut ko maksā, bet to rezultāts vienmēr ir tā vērts.
Kā iet Tavam sirds dārzam? Varbūt ir laiks tajā veikt kādus skaistus mīlestības darbus?