Dalies!
1. maijs, 2025 pl. 15:32,
Nav komentāru
Savā dzīves ceļā mēs sastapsim daudzus cilvēkus. Ikviens, kurš aizskar mūsu dzīves, ir dāvana. Daži pieskaras jūtamāk, bet citi pavisam viegli. Katrs cilvēks, kurš ienāk jūsu dzīvē ir ienācis kāda iemesla dēļ.
Gadās gan, ka mēs šo iemeslu tā arī neuzzinām…
Šis cilvēks var būt skolotājs, vecāks, laulātais draugs, brālis, māsa, vienkārši draugs, vai pat svešinieks.
Tas ir cilvēks, kurš uzklausa Tevi, kad ir nepieciešams izrunāties, vai ir blakus, lai vari izraudāties.
Varbūt šis cilvēks Tev palīdz finansiāli, kad esi trūkumā…
Šis cilvēks var palīdzēt ieraudzīt citus apvāršņus, kad ir nepieciešams skats no malas, vai uzmundrinājums.
Viņš var Tevi apciemot pat tad, kad šķiet, ka neesi to pelnījis.
Šis cilvēks var vienkārši sēdēt ar Tevi kopā, kad bēdas ir pārāk lielas, lai tās pārciestu viens.
Šis cilvēks ir blakus, lai atgādinātu Tev, ka neesi viens.
Ko mēs esam tālāk darījuši ar šo atbalstu, ko esam saņēmuši?
Vai esam pieņēmuši šo cilvēku sniegtās mīlestības, līdzjūtības un cerības dāvanas, un piedāvājuši tās tālāk citiem?
Mums visiem ir jādod kaut kas tālāk, kas palīdzētu citiem viņu ceļā.
Apstājieties uz mirkli un padomā.
Atceries tos cilvēkus, kuri ir šķērsojuši Tavu ceļu un esi par viņiem pateicīgs.
Dievs ir paredzējis, ka mēs dalāmies ar to, ko esam saņēmuši. Lai caur saviem skumju un prieka pilnajiem brīžiem, varam būt līdzās otram.
Stiprinot, atbalstot, iepriecinot.
Dodot jaunu cerību, jaunu iedrošinājumu un jaunu atgādinājumu - Tu neesi viens.
Dievs ir paredzējis, ka mēs dalāmies ar pārdzīvoto, jo dzīve var būt sāpīga.
Mēs visi saskaramies ar pārāk daudz skumjiem un grūtiem brīžiem.
Dalīšanās ar pārdzīvotu palīdz otram justies pieņemtam.
Tas palīdz atkal satvert pārliecību, ka skumjais vakars reiz paies un pienāks saulains rīts.
Dievs ir paredzējis, ka mēs dalāmies ar piedzīvoto, jo dzīve var būt prieka pilna. Tā var iepriecināt ar jauniem panākumiem, uzvarām un atklāt draudzības svētību.
Šis prieks ienes jaunu dzīvību.
Jaunu prieku par iespēju dzīvot.
Dalīšanās ar prieku atgādina mums, ka esam loloti un mīlēti.
Dievs ir paredzējis, ka mēs dalāmies ar pieredzēto, jo dzīve mūs var atstāt neziņā. Tā var pēkšņi pārsteigt ar nevēlamiem piedzīvojumiem un apšaubīt ticību.
Dalīšanās pieredzētajās krīzēs dod otram iespēju saglabāt ticību un cerību.
Tas sniedz iedrošinājumu, ka ja reiz mēs esam tikuši grūtībām cauri, arī otram ir šāda iespēja.
Dievs ir paredzējis, ka mēs dalāmies ar citiem, jo mēs esam vajadzīgi viens otram.
Lai mūsu dzīve saglabātu savu jēgu un turpinātu būt dziļi nozīmīga, mums ir jābūt saistītiem, novērtētiem, pieņemtiem un saprastiem.
Dalīsimies ar to, ko esam saņēmuši, lai padarītu krāšņāku savu un otra dzīves ceļu.
Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši.
(2.Kor. 1:3-4)